Apsveicam Elizabeti! No 23.decembra Elizabetei ir mājas, ko saukt par SAVĀM!!!

***

Pirmais decembris bija Mincenes lielā diena, jo tika pārtrauktas viņas ciešanas un viņa kaut uz neilgu laiciņu nokļuva siltumā. Varbūt vari šo dienu padarīt par vēl jo īpašāku, dāvājot Mincenei īstās mājas, lai 01.decembris būtu pēdējā diena, kas sagaidīta uz ielas?

Viņa bija kārtīgs sētas kaķis, sadraudzējusies vēl ar diviem kaķiem, viņi trijatā kā nešķirami draugi savas dienas vadīja daudzdzīvokļu pagalmā un pagrabā. Kas ir mājas Mincene nezināja vai, ja arī zināja, par tām noteikti jau sen bija aizmirsusi, jo no saviem aptuveni trim gadiem viņa lielāko daļu, ja ne visu savu mūžu, ir pavadījusi uz ielas. Kā mācējusi izdzīvojusi, turklāt saglabājusi savu uzticību cilvēkam.

Diemžēl jau vairākus mēnešus Mincene mocījās ar sāpošu kājiņu, kas, pienākot salam un uzsniegot sniegam, lielā aukstuma dēļ sāpēja jo skaudrāk. Nu jau to vairs pie zemes pielikt nevarēja, tā nu Mincene pagrabā slēpās un no pagraba lūkas ārā lēca uz trim kājelēm.

Kad Mincenes kājiņa tika atrādīta ārstam, tika atklāts, ka tas ir audzējs, kas jāoperē. Viņai paveicās, jo ar vairāku cilvēku finansiālu atbalstu un dzīvnieku aizsardzības biedrības “Tutti Palīdzība Dzīvniekiem” palīdzību, kā arī daudz labām domām viņai tika veikta operācija un audzējs noņemts. Tagad Mincene pēcoperācijas laiku pavada siltās mājās, kur viņa tiek samīļota un labi pabarota. Taču pēc divām nedēļām Mincenei atkal būs jāatgriežas sētā.

Mincene to nojauš un ar katru dienu aizvien vairāk cenšas parādīt, ka viņai patīk šāda dzīve – mājās, siltumā, gultā ar visu laiku pilnu punci.

Jau pirmajā naktī pēc atgūšanās no narkozes Mincene izņaudējās ārā no izolētās telpas un nevilcinoties ielēca gultā, ieritinoties kājgalī un apmierinātībā murrājot. Iepazinusi gultas mīkstumu, savas dienas Mincene pavada laiski gulšņājot gultā, ik pa laikam vien aiztipinot līdz barības trauciņam un uzēdot. Viņa ir mīļa kaķenīte, kas lieliski saprotas ar suni un kaķi, visu laiku lienot tiem klāt mīļoties, glaužoties un murrājot un nesaprotot, kāpēc otrs kaķis uz viņas draudzīgumu atbild ar šņācienu un draudos paceltu ķepu. Taču viņa ir apņēmības pilna iekarot arī šāda īgna kaķa uzticību, spītīgi turpinot saostīšanos un pieglaušanos. Cilvēkam viņa ļauj sevi paglaudīt, labpatikā murrājot, bet vēl neuzticas tik daudz, lai ļautu sevi ņemt rokās vai nēsāt. Taču, domāju, ņemot vērā viņas ikdienas arvien lielāko uzticību, arī rokās ņemt sevi viņa ar laiku atļaus. Mincene kārtīgi prot lietot kastīti, pat bez stāstīšanas un rādīšanas, kas tā ir un kā lietojama. Vienīgi nadziņus viņai vēl gribas asināt uz mēbelēm, nevis nagu asināmā dēlīša, laikam tā interesantāk. Mincenes ir sterilizēta. Par ārpasauli Mincene ne mazākajā mērā neinteresējas, varbūt vien pieiet pie balkona durvīm,. Kad kāda zīlīte īpaši uzmācīgi gar logi lidinās.

Tā kā Mincene tik skaidri dod mājienus, ka viņai gribētos no ielas kaķa palikt par istabas kaķi, varbūt tieši Tu vari būt viņas cilvēks, kas šo viņas vēlmi var piepildīt?

Mincene būs vedama uz savām īstajām mājām pēc 14.decembra, kad kājiņa būs pilnībā sadzijusi. Līdz tam droši vari braukt iepazīties un saostīties ar viņu katru darba dienas vakaru, iepriekš gan sazinoties

Comments are closed.