Paldies par to, ka biji. Paldies par to, ko darīji. Paldies par to, ko mums atstāji.

Mārtiņš Freimanis

(02.07.1977. – 27.01.2011.)

Nakts mani baltu izkrāso.
Man nu prom jālido.
Sniegotiem baložiem pilns debesjums.
Lūdzu, man jātiek pie jums!
Skatos un brīnos, cik daudz
Elpas putnu pret debesīm trauc.
Ticiet, man šonakt ir ļauts
Pārāk daudz – pārāk daudz!

Naktī, kad zvaigžņu lietus līs,
Veries debesīs!
Sameklē mani starp tiem
Mākoņos paslēptiem eņģeļiem.
Neaizver logu tik’ ciet –
Ja nu šonakt man nav vairs kur iet?
Būšu tas kūstošais snieg
Plaukstās tev mirkli vēl.

Mazliet tik’ žēl – tevis nav klāt.
Nakts mani uzrunā – neparastāk.
Varbūt par daudz vaļas man ļauts?
Bet gribas man spārnus vēl nesakļaut.

Mārtiņš Freimanis. Nakts mani uzrunā, 2003. No krājuma Zālīte truša dvēselei.

Comments are closed.