Apsveicam ar mājām! (Viņš neko neredz. Vai tādēļ nav pelnījis mājas? ) |
Aklais Pupsiks gaida savu īpašo cilvēku
Pret šo Dieva radībiņu liktenis līdz šim bijis īpaši nežēlīgs.
It kā nepietiktu jau ar to vien, ka mazās dvēselītes dzīves ceļš aizsācies uz ielas, kaķēns pārciesta vīrusa rezultātā palicis bez actiņām.
Viens pats, dienu no dienas, ciešot neiedomājamas sāpes, pamazām zaudējot redzi, pārdzīvojis karsto vasaru, vējaino, lietaino rudeni un spītējis agrajam ziemas spelgonim … .
Tā viņš uz ielas arī izauga … par lielu un skaistu runci. Patvēruma viņam nekad nav bijis, jo jebkura iespēja iekļūt kādā daudzdzīvokļu mājas pagrabā bija cieši aizdarīta.
Un tā, nu jau pilnīgi aklais runcītis, turpināja savu cīņu ar likteni par savu izdzīvošanu – šoreiz ar lielajām sniega kupenām, salu un … ziemu.
Laikam taču runcīša spēki sāka izsīkt, jo kā gan lai citādi izskaidro minkas Sargeņģeļa parādīšanos?
Viņu paņēma, nogādāja veterinārajā klīnikā un aprūpēja. Dakteris rūpīgi apskatīja kaķīti un konstatēja, ka viņa veselības stāvoklis ir ļoti labs – spēcīgs un vesels kaķis, tikai bērnībā vīrusa dēļ pazaudējis actiņas.
Pārsteidzošākais visā šajā stāstā ir tas, ar kādu uzticību, mīlestību un maigumu runcītis izturas pret saviem glābējiem!
Pupsiks (tā pagaidām ir nosaukts aklais runcītis) ļoti labi ir pielāgojies dzīvot tumsā un savā teritorijā lieliski orientējas ar citu maņu palīdzību. Dzīvoklī ar pavisam nelieliem drošības pasākumiem aklam kaķītim dzīvot nav ne mazāko problēmu.
Šobrīd kaķītis ir pilnīgi vesels un jebkurā laikā būtu gatavs doties mājās. Ja vien kāds tās piedāvātu. Kāds – kura līdzjūtīgā sirds neliegtu mīļumu un siltumu tik daudz cietušam dzīvnieciņam!
Par to, cik ļoti šis kaķītis alkst pēc MĪLESTĪBAS un GLĀSTIEM, jūs uzzināsiet piezvanot Dagnijai: 29779136, 26664407
*Autors: Dzīvnieku SOS







a>