Mēs satikāmies oktobra beigās. http://tutti.lv/2010/10/ka-atgut-zaudeto-sirdsmieru-vinam-nevajag-daudz-tikai-to-kas-ir-katra/

Runča stāsts bija skumju caurausts. Viņš sēdēja pieturā un kādu gaidīja. Pavisam netālu no savas agrākās mājas, kuras durvis Runcim uz visiem laikiem nu ir ciet.

Runcis devās mums līdzi. Tika kastrēts, vakcinēts.

1.novembrī Runcim uzsmaidīja LAIME! – viņš devās mājās! Mēs abi bijām ļoti priecīgi. Devāmies ceļā. Runcis jaunajās mājās ērti iekārtojās, viņš izskatījās ļoti apmierināts…

Taču… Ilgi laime Runcim nesmaidīja. Runci draudēja iemidzināt, ja tas netiks savākts nedēļas laikā. Runcim bija iekaisušas smaganas. Neviens negrasījās Runci ārstēt…

Tagad Runcis ir izārstēts. Tomēr visu viņa būtību pārņēmušas skumjas. Runcis zina, ka šī vieta ir tikai PAGAIDU… Viņš atradis klusu vietiņu – vannasistabu un tur arī visu laiku guļ. Iznests no vannasistabas, nolikts uz palodzes: – Skat, Runci, laukā pavasars!… Runcis aizgriežas un dodas atpakaļ uz savu vietu…

Runcis ļoti cer, ka būs cilvēks, kurš nenodos, kurš mīlēs, kurš rūpēsies.

Runcis ir kastrēts un vakcinēts.

Vecums – 2-3 gadi.

Comments are closed.