Archive for the ‘Uncategorized’ Category

Pēkšņais sals pārsteidzis visus. Nupat vēl bridām rudens peļķes gumijas zābakos, nu rudens garderobi nomainījuši ziemas zābaki, ausaines un dūraiņi. Salst.

Arī mūsu četrkājainajiem draugiem salst. Kažokos iemetas sarma, ausu galiņus un ūsas pārklāj ledus kristāli.

Pagalma kaķis sēž sakņupis pie aizmetinātās pagraba lūkas, pa brīžam cilādams ķepas, kuras smeldz neciešamā sala dēļ…

Suns, kurš kādā privātmājā ķēdi sargā, pieceļoties izrauj spalvu kušķus, kas iesaluši ledū, jo viņam nav ne siltas būdiņas, ne šķūnīša, pat ne sedziņas, uz kā atgulties…

Bet ziema tikai sākusies. Sals turpināsies un būšot barga ziema. Sals apdraud četrkājaino draugu dzīvības. Visvairāk cietīs dzīvnieki, kuri vasaras beigās kļuvuši lieki saviem saimniekiem, jo tie raduši siltas istabas, tie nepazīst badu, nepazīst salu. Daudziem šī iepazīšanās būs liktenīga…

Pagalma kaķis.

Mēs aicinām palīgus!

1)             cilvēku ar stiprām rokām, apņēmīgu un labus darbus darīt alkstošu, kurš vēlētos un spētu savu laiku un darbu veltīt salstošajiem! Mums nepieciešams palīgs kaķu mājiņu izgatavošanā.

Ir paraugs, ir nepieciešamo materiālu saraksts.

2)             cilvēkus, kuri varētu uzdāvināt šim mērķim nepieciešamos materiālus.

3)             Ja tur redzi pagalmā dzirnaviņu malēju, kurš mīņājas uz vietas, salst un tam nav kur patverties, ja iespējams, noliec tam vismaz kartona kasti ar kādu segu, vēl labāk – ja ir pieejami salmi vai siens, lai mincis kaut nakts stundās var sasildīt sānus šajā bargajā laikā.

Šādi mēs kopīgiem spēkiem izglābtu daudzus, kurus sals nesaudzēs.

Suns, kurš kādā privātmājā sargā ķēdi.

Sargiet savu četrkājaino draugu! Pēc pavisam vienkāršas skices iespējams izgatavot siltinātu būdiņu. Svarīgi, lai tā būtu platumā garāka, ar ieeju sānā, lai izvairītos no vēja pūsmām, nokrišņiem. Ieejas priekšā ziemas periodā jānodrošina aizsegs – tas var būt  brezenta, vilnas segas vai jebkāds biezs un blīvs auduma gabals, kas aizturēs vēju un saglabās siltumu. Būdas grīdu jāizklāj ar salmiem vai sienu, uz kā var izklāt vilnas segu. Salmi vai siens daudz labāk saglabās siltumu, nekā lērums segu.

Dzīvnieku jābaro ar pilnvērtīgu barību, palielinot arī barošanas devas. Noteikti jānodrošina ar ūdeni, ko jāpasniedz siltu. Ūdens salā ātri sasalst, tādēļ ilgāku laiku saglabāt to nesasalušu ir iespējams, dzeramā ūdens trauku ievietojot citā traukā, kas pildīts ar karstu ūdeni. Nodrošiniet sunim iespēju regulārām kustībām!

Stiprā salā lūdzu ielaidiet suni nakšņot kaut koridorā!

Ja Jūsu četrkājainais draugs dzīvo telpās un laukā iet vien nokārtoties un izskrieties, aukstā laikā drauga pastaigas saīsiniet cik iespējams! Centieties staigāt pa sniegotu klajumu, izvairieties no sāls apkaisīta trotuāra, jo sāls stipri kaitē mīluļu ķepu spilventiņiem, kuri jau tā nejūtas diez cik labi saskarē ar auksto pamatu, sāls ietekmē tie var pārklāties asiņojošām, smeldzošām brūcēm, kas dzīst ilgi.

Ja aukstajā laikā sastopat bez saimnieka palikušus dzīvniekus, ziņojiet par tiem Dzīvnieku aizsardzības organizācijām, RD Vides un Mājokļu departamentam, lūdziet padomu, ja iespējams, ielaidiet nosalušo dzīvnieku kādā telpā (kāpņutelpa, šķūnītis, garāža, pagrabtelpas), dodiet tam iespēju kaut brīdi pasildīties un patverties no vēja smeldzīgajām pūsmām.

Nepaej garām! Palīdzi! Esi varonis!

Viņš vienmēr ir bijis riktīgs ielas kaķis. Tāds, kurš nebaidās. Sados
pa degunu sunim, ja uzdrošināsies bāzt purnu pārāk tuvu, gulēs uz
mašīnām un lepni paceltu asti sagaidīs savu mīļo barotāju. Tā arī būtu
dzīvojis, jo cilvēki apkārt labi, pabarots labi, noslēpties no lietus
vai sasildīties ziemas spelgonī līda pagrabā.

Tad notika nelaime. Nav zināms kas tieši atgadījās, bet vairākas
dienas Mitjuša nebija rādījies un tad atnāca…. Acs vietā bija
milzīga iekaisusi bumba. Tecēja asinis un strutas. Sākumā neļāva sev
pat pieskarties. Pie ēdiena nenāca, muka un baidījās. Beidzot tomēr
izdevās saķert un nogādāt pie ārsta. Viņam acs tika izoperēta, ielikta
drena un tagad katru dienu minks tiek mīļi gaidīts klīnikā, kur viņam
veic ārstēšanu un apkopi.

Viņš it ļoti kārtīgs, prot uzvesties un ir mīļš bez gala.
Pārsteidzoši, ka ielas kaķis ir tik ļoti piemērots dzīvei mājās.
Mitjuša ir kastrēts.

Mums nevajag naudu ne ārstēšanai, ne barošanai, mums ir vajadzīgas
mājas. Labsas, mīlošas un sirsnīgas. Kur viena acs nav nekas kroplīgs,
kur mīlestību alsktošai sirdij atradīsies kāds stūrītis siltuma.

Jau iepriekš Paldies. Zvanīt 25506140.

Priecājoties vai pulgājot sniegu un aukstumu, neaizmirsīsim par mūsu mazākajiem, spārnainajiem brāļiem. Visu vasaru viņu mūs priecējuši ar savu čiepstēšanu, dziedāšanu un čirpstēšanu, tāpēc būsim īsti draugi un sagādāsim viņiem barību, lai būtu spēks sagaidīt nākamo vasaru. Derēs graudiņi, pārslas, pat drupatas no pašu galda vai kāda apkaltusi garoziņa!

Esi varonis un palīdzi!

Misters Montmorensijs nevēlas stāstīt par savu cilvēku nodevību. Viņš vēlas pēc iespējas drīzāk to aizmirst.

Misters Montmorensijs ilgojas labu draugu. Ir ļoti kārtīgs, tīrīgs, draudzīgs, dikti patīk komunicēt ar cilvēkiem
Montmorensijs uz jaunajām mājām dosies ar visu mitekli (būri) un iederumiem.
Montmorensijs ir žurciņa “Silver”, tās mūžs ir 3-5 gadi.
atlaban Montmorensijs ir aptuveni 10 mēnešus jauns.

Ja Montmorensijs ir tas, ko Tu meklē, zvani mums! – 29365315

*** Foto ilustratīvos nolūkos, taču Montmorensijs ir šī tipa – silver.

Ģertrūdes sapnis par mājām piepildījies! Šovakar, 10.decembrī, meitene devās mājās!

***

Esi sveiks, mīļais Ziemassvētku vecīti!

Izstāstīšu savu stāstu un izteikšu savu vēlēšanos!

Mani sauc Ģertrūde. Esmu apmēram pusotru gadu jauna. Reiz es pazudu no mājām un vairs nespēju tās atrast… Dzīvojos kādā Ģertrūdes ielas pagalmā, pamazām mans skaistais kažoks zaudēja savu spozmi, kļuva pelēks, savēlies, manas skaistās spilgti zaļās acis pārstāja mirdzēt, bet es pati – ietinos skumju plīvurā.

Un tad kādu dienu pagalmā iebrauca auto! (nu nav jau nekas sevišķs, auto tur brauca iekšā un āra ik dienu) Man pārskrēja skudriņas, bija tāds nemiers, es piecēlos izstaipījos un gaidīju. No auto izkāpa divas glītas dāmas. Es sapratu, ka man jāiet pretī, kāds nezināms spēks mani dzina! Un viena no viņām pietupās un pasniedza man pretī roku. Nevilcinājos, ierāpos klēpī un, cik sirsnīgi spēju, murrāju. Tā mēs pasēdējām, līdz viņa piecēlās un sacīja, ka viņai jādodas. Taču es zināju – viņa atgriezīsies! Es to jutu!

Kāds man bija prieks, kad ieraudzīju viņu nākam! Gaidīju vairs ne pagalmā, bet vārtrūmē tuvāk ielai. Jā, viņa pacēla mani un teica: Nu gan iesim!

Mani izmazgāja, sakopa, sterilizēja. Patreiz dzīvoju pagaidu mājās.

Lūk, vecīt, tāds mans dzīvesstāsts. Gandrīz nokārtojies!

Un tagad mana VĒLĒŠANĀS!

Es vairs neesmu mazs, pūkains bērns, esmu pieaugusi, prātīga jaunkundze, taču arī man ir mazas un lielas vēlēšanās, bet pati galvenā, vislielākā -

ES VĒLOS SAVAS MĀJAS!

Lai gan par mani tagad rūpējas, mīl, tomēr zinu, ka man dota iespēja caur pagaidu mājām atrast īstās.

Tā kā Tu, Ziemassvētku vecīti, esot ietekmīgs un diezgan varens, un Tev esot pa spēkam visādi brīnumi, es lūdzu Tev – atrodi to manu cilvēku! Pastāsti viņam par mani un izstāsti, kur mani meklēt!

Es ļoti gaidīšu!

Apsolos arī savam cilvēkam būt kā īsts brīnums! Tikai nepiedāvā mani kā dāvanu – es nevaru būt dāvana. Es varu būt labākais draugs uz visu mūžu!

Vissirsnīgākie sveicieni!

Ģertrūde

Daudzi Carnikavas novada iedzīvotāji ir pamanījuši, ka krīzes apstākļos arvien vairāk cilvēku izvēlas pamest savus mājdzīvniekus, kas Carnikavas novadā ir īpaši pamanāms pēc vasaras sezonas beigām, kad vasarnieki dodas atpakaļ uz saviem pilsētas dzīvokļiem. Arī šis gads nav bijis izņēmums un pašvaldībā tiek saņemti ziņojumi par pamestiem mājdzīvniekiem. Šobrīd pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss” sadarbojas ar dzīvnieku patversmi „Līči”, bet arī tās kapacitāte ir ierobežota.

Lai risinātu problēmu, Carnikavas novada iedzīvotāji izveidojuši Dzīvnieku aizsardzības biedrību „TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem” un vēlas sadarbībā ar pašvaldību izveidot dzīvnieku patversmi novada teritorijā. Šobrīd izvērtējot pašvaldības īpašumā esošo zemi, tika konstatēts, ka neviens objekts nav piemērots patversmes izveidei.

Esam gatavi apzināt arī citas iespējas un teritorijas Carnikavas novada teritorijā, kas būtu piemērotas patversmes izveidei un, kuru īpašnieks par simbolisku samaksu būtu gatavs iznomāt.

Interesentus lūdzam atsaukties un sūtīt ziņu uz elektroniskās pasta adresēm – edgars.pudzis@carnikava.lv vai info@tutti.lv .

Informācija par Dzīvnieku aizsardzības biedrību „TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem” pieejama http://tutti.lv/.

Edgars Pudzis

Carnikavas novada domes

Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs

Avots: http://www.carnikava.lv/index.php?1&63&view=news-detail&news_id=660

1.novembrī Runcis devās mājās

Tagad dzīvo jaukā ģimenē, tepat Rīgā!

Paldies visiem, kas padeva informāciju tālāk, vai vismaz juta līdzi!

***

Pirms 3 gadiem vīrs pārnesa mājās mazu, melnu kamoliņu. Prieks un acuraugs!
Vīrs it bieži mainīja sievas.
Pirmā melnuli baroja. Otrā baroja. Trešā baroja un pat apmīļoja.
Ceturtā…izspēra runcīti no mājas.
Runcītis dzīvo pieturā, Deglava ielas malā… Šī bieži vien ir “mana” pietura, runcīti pirmo reizi pamanīju pirms pāris nedēļām. Vakar atkal. Un tad šodien.
Runcīša stāsts nav izdomāts, to izstāstīja aptiekāre, kura par runcīša saimnieku zina diezgan daudz…
Runcīti baro aptiekas saimnieki, šodien arī mēs nolikām ēdamo.
Runčuks ir ļoti mīļš, skatās acīs, bet ja saņem glāstu, tad gatavs klēpī līst, sabučot un samīļot…
Žēl skatīties.
Un arī cerības atrast mājas puikam, kad ir mazuļu konkurence, nav diez cik lielas… Bet varbūt tomēr?
Bet ja nu tomēr kādam ir iespēja kaķu puikam dāvāt vai aizdot pajumti, es viņu nogādāšu līdz pašām durvīm! Nav vēl skaidrības par sterilizāciju, bet arī to noteikti nokārtosim.
Nu jau ik dienu iekāpjot/izkāpjot šajā pieturā, skumjais acu pāris kādu gaida…

Ja vien zini kādu, kam runcītis varētu iepatikties, kas varētu tam dot mājas un siltumu, dari mums zināmu! Vai vismaz pastāsti par runcīti saviem draugiem un paziņām!

Tālr. 2365315

Tuvojas aukstā ziema, tāpēc Biznesa augstskolas „Turība” sabiedrisko attiecību fakultātes studenti sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības biedrību „Tutti Palīdzība dzīvniekiem”, Rīgas amatniecības vidusskolu un Slokas pamatskolu, organizē labdarības akciju „Palīdzi draugam tikt pie siltām mājām!”. Akcijas laikā Rīgas amatniecības vidusskola un Slokas pamatskola izgatavos 35 siltinātas suņubūdas un uzdāvinās tās Slokas, Ogres, Cēsu, Jelgavas dzīvnieku patversmēm kā arī Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmei Līčos. Vienas būdas izmaksas ir Ls 25,-. Lai jaukais pasākums izdotos, lūdzam atbalstīt projektu, ziedojot šim mērķim! Palīdzēsim patversmju suņiem sagaidīt bargo ziemu siltos mitekļos!
Mūsu rekvizīti:

Dzīvnieku aizsardzības biedrība
“TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem”
reģ.nr.40008159739
Juridiskā adrese: Nīcgales iela 16-28, Rīga
AS Swedbank
LV30HABA0551028417276

Mērķis: „suņubūdām”

P.S. Būsuim pateicīgi arī par materiāliem, kuri noderētu suņubūdu izgatavošanai. Tālrunis informācijai 29365315 ; 29667448.

*Informatīvās “lapiņas” (arī sadaļā “Aktivitātes”) iespējams saglabāt un izmantot izplatīšanai!

„18.septembra vēlā vakara stundā, ar mammu braucot no Talsiem, apmēram pusceļā starp Talsiem un Tukuma pagriezienu, piestājām mežmalā”, stāsta Gundega.

Sperot pāris soļus mežā, Gundega  tumsā pamanīja gaišas aprises. Pieejot tuvāk, sirds sastinga – pie koka piesiets sēdēja ārkārtīgi novārdzis suns. Gundega daudz nedomāja, atraisīja virvi un devās ar suni atpakaļ uz automašīnu. Suns tūdaļ pa atvērtajām durvīm ierausās mašīnā un iekārtojās uz sēdekļa. Tikai tad Gundega  saprata, cik ļoti suns izmocīts, pēc aptuveniem aprēķiniem suns mežā varēja būt pavadījis aptuveni 2 (!!!) nedēļas! Acumirklī kļuva skaidrs, ka suns izglābts pēdējā brīdī.

Suns bija tik vājš, ka turējās kājās pēdējiem spēkiem, staigāja lēni un grīļodamies, bet aste priekā vāji trīsēja – luncināšanai spēka nebija. Nez vai suns rītu būtu sagaidījis. Tas bija amerikāņu buldogs, svars – 25 kg (normāli 35-54)…

Cilvēk, vai tā pirms trijiem gadiem bija tava kārtējā iegriba – gribu amerikāņu buldogu? Vai tagad pēkšņa apskaidrība, ka pieaugušā suņa temperaments neatbilst vēlmēm? Vai radusies pārliecība, ka tomēr ar šo dzīvnieku (nevēlos) nevaru tikt galā? Diemžēl, pēdējā laikā ierasts stāsts.

„Nespēju saprast, cik samaitātam ir jābūt cilvēkam, lai šādi izrīkotos. Ja nespēj tikt galā ar suni, tad atrodi tam iespēju pie saimniekiem, kas to spēs, meklējot mājas ar sludinājumu palīdzību, lūdzot atbalstu patversmēs, galu galā – sieniet pieturās, ceļmalās! Šiem (ne-)cilvēkiem vēlu, lai viņus vecumdienās ar ragutiņām uz mežu tomēr neaizvizina…”, bilst Dzīvnieku aizsardzības biedrības „TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem” valdes priekšsēdētāja  I.Aumeistere.

Suņukam priekšā ilgs atveseļošanās periods – daudzas veselības pārbaudes, ik dienu tiek liktas sistēmas ar glikozi un fizioloģisko šķīdumu, suns tiek barots ar speciālu gan veterināro, gan mājās gatavotu pārtiku, saņem vitamīnus. Šobrīd ļoti svarīgi dzīvniekam atgūt spēkus. „Sunci vedot laukā dārzā, man nācās to uz rokām nest pa kāpnēm gan lejā, gan augšā, pašam spēka tam vēl par maz. Ko var gribēt – suns pirmās dienas kakāja vien skujas, sausu zāli un skaidas – citas pārtikas viņam nebija”, stāsta Gundega.

Dzīvnieka vārdā lūdzam, ja Jūs, Tukuma un/vai Talsu rajonu iedzīvotāji,  zināt, ka kaimiņam vai paziņam bijis aptuveni 2-3 gadus vecs amerikāņu buldogs, kurš pēkšņi vairs nav redzams, lūdzu sazinieties ar Dzīvnieku aizsardzības biedrību „TUTTI Palīdzība Dzīvniekiem” pa tālruni 29365315, vai ziņojiet Valsts Policijai.

Katrai rīcībai ir neizbēgamas sekas. Par noziegumu jāsaņem sods.